Ar Danci uz danci 2007.08.04 @ 00:00
Aizejošā vasara Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblim Dancis bija viena no kustīgākajām visā 61 gadu ilgajā kolektīva vēsturē. Joprojām gan apgalvoju, ka deju kopa Latvijas Universitātē darbojusies kopš 1934. gada Johannas Rinkas vadībā.
Tātad Dancim jau varētu būt 73 gadi… Pēc pāris gadiem – briljanta kāzas ar latviešu deju! Trijās nedēļās cauri Krievijai, Lietuvai, Polijai, Vācijai, Luksemburgai, Francijai, Andorai, Spānijai! Kaut kas tāds noticis pirmoreiz.
Trijās no šīm valstīm Dancis pabija pirmoreiz. Deju ansambļa tālākie braucieni savulaik veduši līdz ASV un Panamai, bet tuvākais maršruts ir un paliek dzimtās universitātes Lielā aula Raiņa bulvārī 19.
Krāšņi skan – astoņas valstis trijās nedēļās. Taču taisnības labad jāsaka, ka dejas ceļa galapunkti, būtiskās mezgla zīmes bija Jāņu tradīciju svētki Piemaskavas Kolomenskā, kā arī XXXI folkloras festivāls Burgosā Spānijā un pirmais folkloras deju festivāls Lermā netālu no Burgosas.
“Spānijā ir fantastiska publika,” secina ansambļa vadītājs Rolands Juraševskis. “Katrā koncertā bija vairāk nekā 4000 skatītāju, daudzi stāvēja kājās visas trīs stundas, aplaudēja, netaupīdami plaukstas, uzgavilēja dedzīgākajiem deju ritmiem līdz. Atklāšanas gājiens bija īsta fiesta, ļaužu ķekari ielu malās. Pie mums kaut kas tāds vairs nenotiek…”
Dancis spāņu publikai Burgosā un Lermā, kas latviešu deju līdz tam nekad nebija redzējusi, rādīja zelta klasiku – Es mācēju danci vest, Gatves deju, Maģo danci, Rucavieti un šai klasikai popularitātes ziņā pavisam tuvu stāvošās Govju kazaku, Reinlenderi, Spriguļu sišanu, Kreicburgas polku, Ventiņu kadriļu. Programmā bija pārstāvēti visi Latvijas novadi, un spāņi bija izbrīnīti par ritmu, noskaņu un krāsu bagātību vienā tik mazā valstī.
Kopā ar Danci Burgosā dejoja Brazīlijas folkloras balets Amazone, dziesmu un deju ansamblis no Ķīnas Kian Dong Nan, Kostarikas Chirripo, no Meksikas atbraukušais folkloras balets, Jallmay no Peru, Tatarstānas Valsts dziesmu un deju ansamblis (profesionāļi!), Uzbekistānas Sabo, Valensijas ansamblis El Forcat no Spānijas un vairāki deju ansambļi no pašas Burgosas. Atgādināšu, ka Burgosa ir 1123 gadus veca, tai pieder arhitektūras pērle – gotiskā katedrāle, kuras pamatakmens likts 1224. gadā un kura trīs gadus tā bija ģenerāļa Franko kontrolētās Spānijas daļas galvaspilsēta.
Eksotiskie ansambļi Dancim veltīto uzmanību nemazināja; Spānijas prese veltīja tam īpašu uzmanību; lielais dienas laikraksts El Mundo, piemēram, atvēlēja veselu atvērumu.
Tagad jau pa pasauli apkārt braukā visi, kam ir nauda. Danča dejotājiem 18 diennakšu ceļojums izmaksāja tikai 200 latu. Pārējo samaksāja sponsori – Rīgas domes Kultūras departaments, Latvijas Universitāte, firma Kate. Nabaga students nav bagāts students. Bet runa ir par ko citu. Kad beidzot Latvijas Tautas mākslas centrs atradīs sevī cilvēku, kas apkopos visas šīs mūsu tautas mākslas rosības ārzemēs? Piefiksēs, atzīmēs, saliks rāmīšos? Visas. Kā mūsu kopīgo bagātību un kopīgo lepnumu.
Toties katra dančinieka atmiņā bez dejas iespaidiem abos festivālos paliks tūristiskās atklāsmes Minhenē, Luksemburgā, Andorā, Barselonā, Kannās, Monako. Tās vairs nav abstrakti ģeogrāfiski jēdzieni, bet kaut kas savs. Bagāta vasara.