Danču uguņošana par godu Latvijai 2007.11.21 @ 02:00

Jau piekto gadu Latvijas universitātes Tautas deju ansamblis Dancis ar LU, biedrības Juventus un Rīgas domes atbalstu valsts dzimšanas dienā rīko lielus deju koncertus, kurā tradicionāli piedalās Danča draugi – Rīgas Dzintariņš un Daiļrade, Limbažu Jampadracis; tiem šogad pievienojušies arī deju modes noteicēji – Tautas deju ansambļi Līgo un Teiksma.

Šoreiz koncerta moto skanēja: “Es par bēdu nebēdāju”, ņemtu no meistara Ata Spuras tāda paša nosaukuma dejas. Pirms 36 gadiem radītais darbs arī šodien skan pirmreizēji svaigi. Ne velti tautasdziesma Bēdu, manu lielu bēdu savulaik bijusi Annas Brigaderes pati mīļākā dziesma, apliecinot latvieša spīti, izturību un nesalaužamo optimismu.

Lielkoncerts būtībā bija kā nākotnes retrospekcija, rādot daļu no 2008. gada deju svētku repertuāra, kas taps izkārtots trīs dažādās programmās Daugavas stadionā, Ķīpsalas izstāžu hallē un Arēnā Rīga. No zelta klasikas, kas sākusi veidoties pirms

60 gadiem, kad deja pirmoreiz dziesmu svētkos ienāca kā pilntiesīga partnere, līdz nule tapušiem darbiem, kam pat grūti piemērot tautasdejas vārdu. Ne velti nerimst diskusijas kuluāros un plašsaziņas līdzekļos, kaut gan mainīt vairs neko nevar, visas nākamā gada norises apstiprinātas un apzieģelētas.

Latviešu skatuviskā deja izaugusi un sazarojusi, atbilst dažādām gaumēm, inscenē visdažādāko mūziku un spoži reprezentē tautas tērpu bagātību un krāšņumu. Vakarā tika izpildīti 11 dažādu paaudžu tautas horeogrāfu darbi; tur – gan aizsaulē esošie Harijs Sūna un Atis Spura, kam tika veltīta aizkustinošā (un pēdējā) Spuras deja Pie Dieviņa gari galdi, tur – Ulda Žagatas monumentālās Cielaviņa, Visapkārt Rīgai braucu un Jautrās dzirnavas, tur – viņa pats jaunākais sacerējums ar Artura Maskata mūziku, Jāņu dziesma, kas apvieno dejā savas trīs vai pat četras dejotāju paaudzes. Tur – publikas iemīļotie jaunlaiku darbi: Jāņa Ērgļa Pieci vilki kazu jāja, Lilitas Jansones Cūkas driķos un nevīstošais vecmeistara Viļa Ozola Klabdancis. Tur – darbiņi, kas nešķiet īpašas pieminēšanas vai sajūsmas vērti, kaut gan ansambļi tos izpilda perfekti.

Intriga saglabājas un pieaug. Kādi būs nākamie, četrpadsmitie Visas Latvijas deju svētki?

P. S. Vakaru drošu roku uz krāšņo finālu veda Danča mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis; viņš vienlaikus svinēja 20 gadus šajā postenī un nu ir ilggadējākais Latvijas Universitātes Danča komandkapteinis, atstājot aiz sevis Ati Spuru, Hariju Sūnu, Uldi Žagatu, latviešu dejas vecmāmuļu Mildu Lasmani, baletmeistarus Bruno Priedi un Arturu Ēķi, Voldemāru Novicki. 30 gadus kopā ar ansambli šajā vakarā svinēja arī atraktīvais Danča koncertmeistars Māris Šērs. Dancis pieprasa uzticību un maksā par to ar – mīlestību.