Latvijas PSR Valsts filharmonija

   1945.g. 12. febr. nodibina „Latviešu deju ansambli” – māksl. vad. Arvīds Bērziņš, repet. Marija Bērziņa, muz. vad. komponists, diriģents Jānis Ozoliņš, koncertmeist. J.Sluckova. Sastāvā 10 dejotāji. Viņu vidū – Elvīra Bērziņa, Valentīna Majorova (abas dzīvas, sastāv baleta asoc., 90 gadnieces), Marija Bērziņa, Edgars Šāvējs, Jānis Gauja u.c.

   1946.g. ansamblī jau 25 dejotāji un 12 mūziķi. Dejotājos ir: A.Troica, E.Putriņa, V.Strode, A.Pīrāga, V.Majorova, A.Zilace, V.Putriņa, Dz.Ašenberga, M.Zirnīte, J. Grīnbergs, V.Novickis, Z.Čanka, A.Atvars, E.Šāvējs, J.Justamets, G.Cimermanis, A.Zirnītis u.c.

   Koncertē Latvijas lauku novados un viesizrādēs Gruzijā, Azerbaidžānā, Armēnijā, Adžārijā, Nahičevanas apgabalā.

   1947.g. nodibina „Latviešu tautas mūzikas orķestri” Sergeja Krasnopjorova vadībā.

   1948.g. abi ansambļi apvienojas „LPSR Valsts filharmonijas mūzikas, dziesmu un deju ansamblī” – vadītājs Sergejs Krasnopjporovs, baletmeist. – baleta solists Boļeslavs Miļēvičs. Paliek tikai 5 dejotāju pāri – solisti V.Majorova un E.Šāvējs. 1950.g. likvidē S.Krasnopjorova orķestri un atbrīvo arī baletmeist. B.Miļēviču. Ar dejotājiem strādā Z.Grišina un 1953.g. – baleta solists Viktors Ozoliņš.

   1953-54. g. sakarā ar gatavošanos Latviešu mākslas un literatūras dekādei Maskavā, baletmeistares Helēnas Tangijevas-Birznieces rīcībā ir 8 dejotāju pāri. Par muz. vad. ieceļ Gunāru Ordelovski. 1955.g. ansamblī ir 20 dejotāji. Vadītājs – baletdejotājs, profesionāls horeogrāfs Bruno Priede, repetitors Valentīns Bļinovs. G.Ordelovskis vada tautas instrumentu orķestri. Ansamblim pievieno kamerkori ar solistiem.

   Programmu Maskavā un Rīgā uzņem ar sajūsmu. Bez koncertiem Latvijā, ansamblis viesojās Ukrainā – Karpatos, Baltkrievijā un Lietuvā. 1956.g. B.Priede studē aspirantūrā Maskavā. Par vadītāju atgriežas Arvīds Bērziņš. V.Bļinovs paliek par asistentu. Par repetitori kļūst Spodra Beķere.

   1958.g. par baletmeistari uzaicina Irēnu Strodi. G.Ordelovskis un S.Beķere paliek savās vietās. I.Strode sāk ar no dekādes palikušajiem 10 pāriem. Pēc dalībnieku konkursa 1958.g. pavasarī deju grupa papildinājās līdz 16 dejotāju pāriem. Orķestrī ir 14 mūziķi, korī 27 vokālisti. Māklsinieciskais vadītājs, diriģents Tālivaldis Bērziņš. Ansamblis šādā sastāvā tika nosaukts par „Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansambli „Sakta”. Bez koncertiem visos Latvijas nostūros, ir viekoncerti Lietuvā, Igaunijā, 3 mēnešu garšs komandējums  uz Uzbekistānu, Turkmēniju, Tadžikistānu, Kazahiju, Sibīriju un Maskavu. 1959.g. vasarā „Sakta” ar ļoti lieliem panākumiem sniedza 25 koncertus 24 pilsētās Čehoslovākijā. Tos redzēja virāk kā 140 tūkstoš skatītāju.