Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapituls par nopelniem Latvijas valsts labā nolēmis piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Deju lieluzveduma „Tēvu laipas” veidotājiem – projekta vadītājai Marutai Alpai, mākslinieciskajiem vadītājiem un koncepcijas autoriem, XV Deju svētku virsvadītājiem Jānim Ērglim un Jānim Purviņam, kā arī rakstu un zīmju koncepcijas autoram, māksliniekam Valdim Celmam. Atzinības krusts piešķirts XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādes „Dziesma top citādi” mākslinieciskās koncepcijas līdzautorei, ekspozīcijas autorei Dagmārai Prībergai.
Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa ilgstoši veicinājusi Dziesmu un Deju svētku tradīcijas nepārtrauktības nodrošināšanu, svētku mākslinieciskā līmeņa nemitīgu pilnveidi, deju kolektīvu izaugsmi, jaunās paaudzes horeogrāfu audzināšanu, latviešu tautas un skatuviskās dejas atpazīstamību gan Latvijā, gan pasaulē. M. Alpa bijusi XI un XII Deju svētku (1993, 1998) koncertu direktore un projektu vadītāja, kolektīvu koordinatore Deju svētkiem „Rīgai 800”, XIII Deju svētku (2003) Deju lieluzveduma „Mana pasaule”, XIV Deju svētku (2008) deju lieluzveduma „Izdejot laiku” un XV Deju svētku (2013) deju lieluzveduma „Tēvu laipas” projektu vadītāja. Lai bagātinātu Deju svētku repertuāru un pilnveidotu svētku māksliniecisko līmeni M. Alpa no 1996. gada organizē Jaunrades deju konkursu. M. Alpa ir ievērojamu popularitāti ieguvušā Starptautiskā tautas deju festivāla „Sudmaliņas” (1995, 1997, 1999, 2002, 2005, 2009) projektu vadītāja un programmu direktore.
Jānis Ērglis ir profesionāls dejotājs, horeogrāfs, kolektīvu vadītājs, lielu deju uzvedumu autors, Deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs. J.Ērglis ir vairāk nekā 200 oriģinālhoreogrāfiju un tautas deju apdaru autors, ir radīti astoņi horeogrāfiski uzvedumi, astoņas viencēlienu deju izrādes. Kā kustību konsultants J.Ērglis ir iestudējis dejas arī teātra izrādēm. Vairāki desmiti J.Ērgļa deju apbalvotas arī Jaunrades deju konkursos un iekļautas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un novadu svētku repertuārā. Būdams Limbažu deju apriņķa (1995 - 1997) un Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs (kopš 2006.gada), J.Ērglis rīkojis ne tikai novada deju vadītāju profesionālās pilnveides seminārus, veidojis repertuāru, bet pievērsies jaunu pedagogu tālākizglītībai un iesaistei profesionālajā darbā, tādējādi nodrošinot secīgu paaudžu maiņu. Viņš ir arī Dziesmu un Deju svētku „Rīgai – 800” mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs (2001) un šo svētku Deju uzveduma „Četri meti” mākslinieciskais vadītājs un baletmeistars, 41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāla „Eiropiāde” (Rīga) atklāšanas un noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un režisors (2004).
Jāņa Purviņa darbības lauks ir ļoti daudzveidīgs – pedagogs, horeogrāfs, kolektīvu vadītājs, lielu deju uzvedumu autors, vairāku svētku projektu vadītājs, Deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs. J. Purviņš ir 232 oriģinālhoreogrāfiju un tautas deju apdaru autors, tai skaitā viena dejas izrādes – Zalkša līgava (D.Stalta, I.Tālbergas un E.Medeņa mūzika, 2011) un 18 horeogrāfisko uzvedumu autors. Vairāki desmiti J.Purviņa deju iekļautas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un Novadu svētku repertuāros. J.Purviņa dejas ieguvušas atzinību arī starptautiskā mērogā – XII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Jaundeju konkursā Indianapolē (ASV) iegūta I un III vieta un VII Sabahas Starptautiskajā festivālā Kota Kinabalu (Malaizija) iegūta balva par labāko horeogrāfiju.
Mākslinieks Valdis Celms radījis oriģinālus mākslas un dizaina objektus, pētot, analizējot un filozofiski interpretējot latviešu tradicionālā raksta zīmes, radoši tās izmantojot gan pilsētvides objektu veidošanā, gan svētku norišu telpiskā risinājumā, jo sevišķi akcentējot viņa ieguldījumu Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas veidošanā un folkloras festivāla „Baltica” vizuālās identitātes radīšanā. V.Celms jau 20.gadsimta 70.gadu vidū kļuva par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem, taču vienlaikus ar radošo darbību dizaina un kinētiskās mākslas jomās Valda Celma mūža darbs ir latviešu tradicionālo rakstu zīmju pētniecība. Par tām ir sarakstīta grāmata „Latvju raksts un zīmes” (2007). Dažādos semināros un konferencēs Valdis Celms ir lasījis arī lekcijas par latvju raksta uzbūvi un simboliku, par tradīcijām un zīmju filozofiskiem aspektiem. Valdis Celms ir bijis visu Latvijā notikušo Starptautisko folkloras festivālu „Baltica” galvenais mākslinieks (1991, 1994, 1997, 2000, 2009), kā arī festivāla logo un karoga dizaina autors. Valdis Celms ir līdzdarbojies kā zīmju simbolikas konsultants vairākos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.
Dagmāra Prīberga ir Tautas lietišķās mākslas studijas „Bārbele” vadītāja, Tautas daiļamata meistare, Latvijas Amatniecības kameras Goda meistare tekstilrokdarbu amatos, biedrības „Latviešu tautas mākslas savienība” valdes priekšsēdētāja, biedrības „Latvijas Inovatīvais dizains” valdes locekle un Rīgas Tehniskās universitātes docente, Dr.sc.ing. D. Prīberga ir daudzu ievērojamu tautas lietišķās mākslas nozares projektu autore un mākslinieciskā vadītāja, māksliniecisko koncepciju autore un organizatore, tostarp 2003. un 2008. gada Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstāžu „Novadi” un „Es vidū” mākslinieciskās koncepcijas autore un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku (2013) tautas lietišķās mākslas izstādes „Dziesma top citādi” viena no koncepcijas autorēm, personālizstāžu „50”, „Melni-baltā”, „Tērps”, „Rīgas jumti” un „Gadalaiki” autore.D. Prīberga ir monogrāfijas „Senās mežģīnes Latvijā” autore, koncepcijas autore, sastādītāja, tekstu autore mākslas albumam „Meistari” (2003), kas ataino tautas lietišķās mākslas situāciju Latvijā 20./ 21.gs. mijā. D. Prīberga koordinējusi tautas lietišķās mākslas izstādi „Rīgas meistari” Krievijā, Rīgas kultūras dienu ietvaros Maskavā, Tautas lietišķās mākslas izstādes un amata prasmju demonstrējumu organizatore Rīgas dienu ietvaros Kobē, Japānā (2008). Viņa ir vairāku desmitu zinātnisku rakstu par seno tekstilrokdarbu pētījumiem autore, kā arī daudzu latviešu tautas lietišķās mākslas izstāžu ārzemēs organizatore un dalībniece (Vācijā, Portugālē, Itālijā, Zviedrijā, Islandē, Japānā, Ungārijā, Krievijā).
Svinīgā valsts augsto apbalvojumu pasniegšanas ceremonija plānota 2014. gada 4. maijā Melngalvju namā. Šajā dienā 2013. gadā piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni par nozīmīgu ieguldījumu izglītības un kultūras jomā saņems arī kultūras ministre Dace Melbārde.