Kultūras ministre

Dace Melbārde

Labdien! Jau kādu laiku uzmanīgi sekoju līdzi šai diskusijai un pateicos visiem, kas pauduši savu viedokli.
Pirmā lieta, ko vēlētos uzsvērt - manuprāt, ļoti bīstami ir aicināt mākslinieciskos jautājumus risināt ministrijām, politiķiem un tml., īpaši priekšvēlēšanu gaisotne. Esmu pārliecināta, ka repertuāra un mākslinieciskā tēla jautājums ir jādiskutē horeogrāfu, deju ansambļu vadītāju un dejotājus pārstāvošu organizāciju lokā. No savas puses esmu plānojusi uzklausīt Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes viedokli, pieaicinot Latvijas deju virsvadītājus, kas strādā ar vadītājiem un dejotājiem visā Latvijā.
Otra lieta - pilnīgi piekrītu, ka nav nekā skaistāka par novadu tērpiem. Tomēr šeit saprotu arī radošo grupu. Ja vēlamies saturiski deju uzvedumā izdejot laikmetus Latvijas teritorijā pirms 19.gs, kad etnogrāfiskie novadu tērpi vēl nebija, ir jāmeklē citi risinājumi. Te gan jāpiekrīt, ka jāatrod risinājums, kas pārmērīgi nesadārdzina svētku budžetu un neliedz iespējas deju ansambļiem piedalīties. Tāpat, ja pareizi esmu sapratusi - Deju uzvedumā dejos arī novadu tērpos.
Trešā lieta -manuprāt, kritiskāk jāparaugās uz pārmetumiem, kàpēc atkal "Ērglis un Purviņš". 2018.gadā ir trīs lieli deju uzvedumi (divi Deju svētkos un viens uz novembra svētkiem), un katram ir sava radošā grupa. Vēl jāatzīst, ka pieteikumi deju svētku koncepciju konkursam parasti ir ļoti maz un Ērgļa/Purviņa komanda spēj sagatavot profesionālus, pārliecinošus pieteikumus, un žūriju tomēr veido cienījamu, pieredzējušu deju ekspertu loks; tas nav dažu cilvēku lēmums. Ja ir aizdomas, ka konkurss nav bijis godīgs, tad par to bija jārunā uzreiz pēc tam, nevis šobrīd, kad liels darbs jau izdarīts un laika ratu pagriezt atpakaļ nav iespējams.
Ko varam darīt - lūdzu sūtiet priekšlikumus Dziesmu un deju svētku padomei (sekretariāta funkcijas pilda Latvijas Nacionālais kultūras centrs). Es arī pati labprāt iepazītos ar konstruktīviem priekšlikumiem, ko pārrunāt ar māksliniecisko grupu, un plānoju, ka šāda tikšanās notiks tuvākajā laikā.

Uģis Lapiņš

Ja Kultūras ministriju lūdz iesaistīties procesa izvērtēšanā, kāda tur politiska bīstamība? Varbūt ministrijai rūpīgāk jāseko LNKC darbībai?

Ernests Spics

Ministres kundze! Pārsteigums! Šī ir pirmā reize, kad ievēroju, ka ir vismaz kāda atbilde no jūsu puses šajā sociālajā tīklā, kur diskusijas notiek jau no novembra vidus. Divi mēneši jau apkārt. Masu mediji atspoguļo atspērušies! Tāda pretestība jūsu ministrijas īstenotajai politikai amatierkustības deju laukā sakarā ar Deju svētku piedāvājumu ir pieļautu kļūdu redzamā daļa, kad cilvēki vairs nevar klusēt. Ceru, ka saņemsiet drosmi un aktīvi komunicēsiet ar sabiedrību. Divu mēnešu laikā neatradās laiks kaut preses paziņojumam, nebija ne preses konferences, ne uzstāšanās sabiedriskajos medijos. Kādēļ tāda pasivitāte? Runa ir par Dejas svētkiem, par mūsu tautai svarīgu rituālu, kur mākslinieki, lai cik talantīgi un slaveni, nedrīkst savu ego stādīt augstāk par tautas interesēm. Nedrīkst tik aroganti izturēties pret dejotājiem, vadītājiem! Autoritārais vadības stils ir kavējis sabiedrisko organizāciju veidošanos, kas parstāvētu stilizētās dejas amatiergrupas. Lūdzu tomēr uztveriet ļoti nopietni cilvēku aktivitātes. Ar tādu izteicienu, ka laika ratu pagriezt atpakaļ nav iespējams, nevajadzētu kaitināt sabiedrību. Pats jau vairākkārt esmu brīdinājis gan deju svētku rīkotājus (pēc 2013. gada deju svētkiem), gan LNKC direktori (ja atceraties apmeklēju kalendāra prezentāciju Brīvdabas muzejā 2015. gada decembrī) par to, ka notiek attālināšanās no tautas dejas, ka pareiza ir LNKC akcija popularizēt tautas tērpus, bet tai nav pārdomātas virzības (kas tagad noveda pie tautu tracinoša piedāvājuma). Lūdzu nopietni analizējiet situāciju, piemēram, kāpēc nepieteicās neviena cita radoša grupa? Vai trūkst horeogrāfu, trūkst ideju? Nē! Ir citas problēmas. Lūdzu, ne tikai plānojiet tikšanos, bet darbojieties nekavējoties! Lūdzu informējiet sabiedrību!

Donats Doniks

Labdien Dace Melbārde. Pateicos Jums par viedokli un par uzdrīkstēšanos paust savu viedokli šajā Tautas Diskusijā. Jums ir drosme atšķirībā no visbiežāk pieminētajām Jūsu uzraudzībā esošajām atbildīgajām institūcijām un konkrētām personām. Kā šīs diskusijas iniciators vēlos Jums paziņot, ka uzņemos visu atbildību par saviem vārdiem, priekšlikumiem un aicinājumiem. Vai Jūs, kā augstākā šīs tautas mākslas nozares amatpersona varat uzņemties līdzīgu atbildību? Jūsu rakstā es lasu - citēju ,, es kādu laiku sekoju,,,, ja pareizi esmu sapratusi - Deju uzvedumā dejos arī novadu tērpos.,,,,, ļoti bīstami ir aicināt mākslinieciskos jautājumus risināt ministrijām, politiķiem un tml., īpaši priekšvēlēšanu gaisotne,,,, pēdējais manuprāt ir pērle! Tad lūk komentējot un atbildot uz Jūsu brīdinājumu par bīstamības faktoru es vēlos Jums paziņot, ka šoreiz Jūsu formāta, sistēmiskā formāta diskusijas NEBŪS!!! Nebūs Jums tik ierastās, Jums komfortablās diskusijas. Šoreiz Mēs uzdosim jautājumus, uzdevumus Jums un Jūsu padotajiem. Mana pieredze Jūsu ministrijas diskusijās ir gaužām rūgta. Te es atsaucos uz laiku, kad cīnījos par Leļļu teātra likteni. Es uzvarēju! Bet uzvarēju tikai tāpēc,ka ignorēju ministrijas rīkojumus un vadījos pēc tīrākās sirdsapziņas un goda prāta un LOĢIKAS!!!! Es saprotu ka, ka Jūs taču arī esat viens no sistēmas pārstāvjiem un instrumentiem. Tas cauri vijās Jūsu raksta saturā. Smaga nasta! Pieļauju,ka ļoti bieži nākas pieklusināt sirds balsi un sirdsapziņu. Tomēr ikkatram cilvēkam, neatkarīgi no amata, vai sociālā statusa ir tiesības būt BRĪVAM un paust savu viedokli. Varbūt Jums un tai skaitā arī Jānim Ērglim šī ir zvaigžņu stunda! Nekavējoties apturot šī pasākuma tālāko virzību, kardināli mainot koncerta scenāriju, finansējumu Jūs iegūsiet MILZĪGU TAUTAS ATBALSTU UN CIEŅU!!!! Vienkāršiem vārdiem sakot -DARIET SAVU DARBU!!!! Vēlos Jūs informēt ka ar šodienu es aicinu BOIKOTĒT šī pasākuma tālāko virzību. Nekavējoties veikt māksliniecisko un finansiālo auditu un izstrādāt jaunu svētku norises scenāriju. Kļūstiet ministres kundze par šo svētku patronesi un Tauta Jūs mūžam pieminēs ar labu vārdu. Mainiet sistēmu. Tam vajag DROSMI. Pārāk daudz Jums to komisiju, komiteju, grupu. Sekojiet loģikai un sirdsapziņai! Un kas attiecas uz Jūsu pieminēto Laika Ratu ,,,,,, atļaušos Jums nepiekrist! Ai kā vēl iespējams šo ratu pagriezt! Jūs tā sakāt tāpēc, ka visu šo 25 gadu laikā Tauta vēl nav ķērusies pie šī Jūsu pieminētā rata. Nav bijuši precedenti kad Tautas prasība griba tiek realizēta nekavējoties un 100% . Manuprāt šis nu ir tas brīdis kad sistēmai būs jāpakļaujas Tautas gribai. Vēl visu ir iespējams labot. Ja neļausieties garām diskusijām tā saucamajā demokrātijas gaisotnē bet rīkosieties zibenīgi un atbildīgi - REZULTĀTS BŪS!!! Mūsu prasība un vēlme ir tikai viena - SVINĪGS, Latviju cildinošs un Lustīgs SVĒTKU KONCERTS!

Jānis Mūrnieks

Pirmkārt nepiekrītu, ka ministre pirmo reizi iesaistās diskusijā, tā nav, personīgi esmu ar viņu diskutējis par šo jautājumu pie līdzīgiem rakstiem FB. Otrkārt atļaušos tomēr Jums Dace Melbārde nepiekrist par to ka mākslinieciskos jautājumus nevajag risināt ministrijām un politiķiem, juridiski Dziesmu un deju svētki ir politizēti pašā saknē, jo mūsu valstī to kā notiek un kas rīko svētkus, tai skaitā, radošo komandu nosaka likums. Līdz ar to ja vēlamies mainīt kaut ko kardināli, lai gan nedomāju ka tas būtu vajadzīgs, ir jāver vaļā likums un jāgroza. Nedomāju ka Saeima tam ir gatava gadu pirms svētkiem, bet kā jau teicu manuprāt tas arī nav nepieciešams, jo kopumā likums ir uzrakstīts korekti. Pilnīgi piekrītu Donats Doniks teiktajam, ka Jūs Dace Melbārde varat daudz ko mainīt un tiešām ieiet vēsturē kā tautas ministre. Jūs esat vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja. Jums ir likumīgas pilnvaras ārkārtas sitoācijā rīkoties vienpersoniski, tajā pat laikā likums nenosaka kas ir ārkārtas sitoācija. Pieļauju ka tad, ja liela daļa no svētku potenciālajiem dalībniekiem ir neapmierināti ar repertuāru to var traktēt kā ārkārtas sitoāciju. Ko tad likt vietā? Liela daļa dejotāju un arī vadītāju ir neizpratnē kāpēc 100 gades svētkos nevaram atskatīties uz mūsu tautas un skatuves dejas vēsturi, kur problēma? Sākumā dejojam etnogrāfisko deju, pieaicinam folkloristus viņi palīdzēs un sākot ar 20 gs. 50 gadiem ejam cauri skatuves deju klasikas vēsturei līdz pat mūsdienām, kas neizslēdz arī jaunradi, visas vēsturiski nozīmīgās skatuves dejas ir bijušas lielo svētku repertuāros, līdz ar to ritenis nav jāizdomā no jauna, zīmējumi ir, vajag tikai pacelt augšā arhīvu. Tā kā uzskatu ka vēl nekas nav palaists garām!

Donats Doniks

Atbilde Dacei Melbārdei - Kultūras ministrei Labdien Dace Melbārde. Pateicos Jums par viedokli un par uzdrīkstēšanos paust savu viedokli šajā Tautas Diskusijā. Jums ir drosme atšķirībā no visbiežāk pieminētajām Jūsu uzraudzībā esošajām atbildīgajām institūcijām un konkrētām personām. Kā šīs diskusijas iniciators vēlos Jums paziņot, ka uzņemos visu atbildību par saviem vārdiem, priekšlikumiem un aicinājumiem. Vai Jūs, kā augstākā šīs tautas mākslas nozares amatpersona varat uzņemties līdzīgu atbildību? Jūsu rakstā es lasu - citēju ,, es kādu laiku sekoju,,,, ja pareizi esmu sapratusi - Deju uzvedumā dejos arī novadu tērpos.,,,,, ļoti bīstami ir aicināt mākslinieciskos jautājumus risināt ministrijām, politiķiem un tml., īpaši priekšvēlēšanu gaisotne,,,, pēdējais manuprāt ir pērle! Tad lūk komentējot un atbildot uz Jūsu brīdinājumu par bīstamības faktoru es vēlos Jums paziņot, ka šoreiz Jūsu formāta, sistēmiskā formāta diskusijas NEBŪS!!! Nebūs Jums tik ierastās, Jums komfortablās diskusijas. Šoreiz Mēs uzdosim jautājumus, uzdevumus Jums un Jūsu padotajiem. Mana pieredze Jūsu ministrijas diskusijās ir gaužām rūgta. Te es atsaucos uz laiku, kad cīnījos par Leļļu teātra likteni. Es uzvarēju! Bet uzvarēju tikai tāpēc,ka ignorēju ministrijas rīkojumus un vadījos pēc tīrākās sirdsapziņas un goda prāta un LOĢIKAS!!!! Es saprotu ka, ka Jūs taču arī esat viens no sistēmas pārstāvjiem un instrumentiem. Tas cauri vijās Jūsu raksta saturā. Smaga nasta! Pieļauju,ka ļoti bieži nākas pieklusināt sirds balsi un sirdsapziņu. Tomēr ikkatram cilvēkam, neatkarīgi no amata, vai sociālā statusa ir tiesības būt BRĪVAM un paust savu viedokli. Varbūt Jums un tai skaitā arī Jānim Ērglim šī ir zvaigžņu stunda! Nekavējoties apturot šī pasākuma tālāko virzību, kardināli mainot koncerta scenāriju, finansējumu Jūs iegūsiet MILZĪGU TAUTAS ATBALSTU UN CIEŅU!!!! Vienkāršiem vārdiem sakot -DARIET SAVU DARBU!!!! Vēlos Jūs informēt ka ar šodienu es aicinu BOIKOTĒT šī pasākuma tālāko virzību. Nekavējoties veikt māksliniecisko un finansiālo auditu un izstrādāt jaunu svētku norises scenāriju. Kļūstiet ministres kundze par šo svētku patronesi un Tauta Jūs mūžam pieminēs ar labu vārdu. Mainiet sistēmu. Tam vajag DROSMI. Pārāk daudz Jums to komisiju, komiteju, grupu. Sekojiet loģikai un sirdsapziņai! Un kas attiecas uz Jūsu pieminēto Laika Ratu ,,,,,, atļaušos Jums nepiekrist! Ai kā vēl iespējams šo ratu pagriezt! Jūs tā sakāt tāpēc, ka visu šo 25 gadu laikā Tauta vēl nav ķērusies pie šī Jūsu pieminētā rata. Nav bijuši precedenti kad Tautas prasība griba tiek realizēta nekavējoties un 100% . Manuprāt šis nu ir tas brīdis kad sistēmai būs jāpakļaujas Tautas gribai. Vēl visu ir iespējams labot. Ja neļausieties garām diskusijām tā saucamajā demokrātijas gaisotnē bet rīkosieties zibenīgi un atbildīgi - REZULTĀTS BŪS!!! Mūsu prasība un vēlme ir tikai viena - SVINĪGS, Latviju cildinošs un Lustīgs SVĒTKU KONCERTS!

DEJU SVĒTKU KONCERTS - KĀDU MĒS TO GRIBAM ?

Donat, pilnībā pievienojos. Nesaprotu kādēļ 100 gadē dejotājiem jāizdejo Latvijas vēsture, nevis DEJAS vēsture, kas būtu pelnījusi goda vietu.Reize, kad vajadzētu parādīt ko dejas lielmeistari ir radījuši un cik augstā līmenī mūsdienu dejotāji to var parādīt. Tu esi malacis,PALDIES, ka uzdrīkstējies, to visu, kaut arī paskarbi, noformulēt un darīt publiski pieejamu savu redzējumu.
Prieks un reizē arī skumjas, ka mūsu tautas dejas bagātībai nav atradusies goda vieta Latvijas simtgadē.
Nenoliedzot , vērienīgi iecerēto vēsturisko atskatu deju lieluzvedumā MĀRAS ZEME, kur tiks izdejota mūsu tautas vēsture (vakarā, tumsā..) Būs VARENI...
Tikai skumji, ka tieši dejas un deju svētku vēsturei un attīstībai nebūs veltīti DEJU SVĒTKI, kuros atklātos mūsu latviešu tautas dejas pirmsākumi , sākot no etnogrāfiskām dejām ( kuras ir apkopojuši Johanna Rinka un Jēkabs Stumbrs, sistematizējis un analizējis mūsu vecmeistars Harijs Sūna utt. ...). Skatuviskā deja, kura pateicoties mūsu dižgariem Harijam Sūnam, Uldim Žagatam,Aijai Baumanei, Alfrēdam Spuram, Imantam Magonem,Vilim Ozolam, Uldim Šteinam un viņu līdzgaitniekiem, uzplauka jo krāšņi un priecēja mūs gadu gadiem. Mūsdienu spilgtāko horeogrāfu Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa, Ritas Spalvas,Artas Melnalksnes, Guntas Skujas, Taigas Ludboržas cēlās, atraktīvās, azartiskās un ar jaunu redzējumu veidotās skatuviskās dejas, kuras mūs atvestu līdz šodienai. Un tie būtu DEJU SVĒTKI, kuri apliecinātu dejas lielo nozīmi latviešu tautas vēsturē, nevis dejotāju lielo varēšanu izdejot tautas vēsturi, kas bez šaubām ir uzticības pilna misija, kas mūsu dejotājiem ir pa spēkam.
1998. gadā, kad dejojām deju lieluzvedumā ,,Solis laikā'', mēs jau apliecinājām savu vēlmi un varēšanu izdzīvot ko jaunu un nebijušu. Taču mums bija stadionā DEJU SVĒTKI.
Nebūt nepiederu pie tiem, kuri saka, kad mēs augām...tad zāle bija zaļāka, saule spožāka un ...
DEJOTĀJI - jūs esiet īpaša tauta, jūs variet izdejot visu.
Viss jaunais paver mums plašas iespējas, jārada, jādejo, jāveido īpašas, vēsturiskas un tematiskas programmas, bet jāpārzina savas saknes, jādejo un jāatceras mūsu tautas deja, kas ir bijusi kopā ar mums cauri gadiem un palīdzējusi mums sasniegt šodienas varēšanu.
Veiksmi dejotājiem, vadītājiem, horeogrāfiem, ideju autoriem...
Cerot vēl kādreiz piedzīvot DEJAS SVĒTKUS - dienā, gaismiņā un saulītē.
 

Ar cieņu un mīlestību TAUTAS DEJAI...
Indra Filipsone

Pēteris Dundurs

Paldies Indra Filipsone Kolosāli viss pateikts: DEJOTĀJI - jūs esiet īpaša tauta, jūs variet izdejot visu.
Viss jaunais paver mums plašas iespējas, jārada, jādejo, jāveido īpašas, vēsturiskas un tematiskas programmas, bet jāpārzina savas saknes, jādejo un jāatceras mūsu tautas deja, kas ir bijusi kopā ar mums cauri gadiem un palīdzējusi mums sasniegt šodienas varēšanu.......

Visu diskusiju var skatīt ... facebook ... ierakstot Donats Doniks