TDA un VPDK "VIJA" vadītājs ...
JĀNIS VILCĀNS
10.05.1949 - 13.03.2018
Pēdējā tikšanās 16.martā (piektdien) 13:00 Ziepniekkalna kapos.
JĀNIS VILCĀNS
10.05.1949 - 13.03.2018
Pēdējā tikšanās 16.martā (piektdien) 13:00 Ziepniekkalna kapos.
Pārdaugavas puika! Dzīvoja Torņakalnā, kopā ar māti, divām māsām un vecomāti mazā dzīvoklītī. Tēvu nav redzējis. Māte visu mūžu strādāja Bērnu slimnīcā, gan par sanitāri, gan vēlāk par saimniecības māsu. Jānim jau kopš agras jaunības nācās iet strādāt, lai varētu iztikt. Pabeidzis vietējo pamatskolu Jānis izmācās arodskolā par elektriķi un sāk strādāt rūpnīcā.
Arodskolas laikā zēni tiek uzrunāti un aicināti dejot TDA Vija. Jānis aiziet savos piecpadsmit gados un tur arī paliek līdz mūža beigām.
Pēc arodskolas ir iesaukums Padomju armijā. Tur, sava mazā auguma dēļ tiek par tankistu.
Atgriežoties no armijas, jauneklis atgriežas arī savā „Barankā” kā tolaik sauca TDA Vijas mājas „Auto transporta un šoseju darbinieku klubs”.
Jānim patīk dejot un viņš ātri apgūst deju soļus, labi dzird mūziku un viņam piemīt aktiera dotības. Viņš ir mācījies arī kinoaktieru studijā. Bija laiks, kad cilvēki nāca uz koncertu, un gaidīja Vilcāna parādīšanos. Lai arī cik laba bija partnere „Senajā dancī”, viņa nekad neizpelnījās aplausus tikai tāpēc, ka ir iznākusi uz skatuves. Atlika parādīties Vilcānam, kad skatītāji jau aplaudēja. Slavenā „Krievu kadriļa” ko kolektīvam uzlika vadītājs no Krievijas. Katrai meitenei bija jāizsit savu soļu kombinācija. Meitenes cītīgi mācījāmies, godam to darījām. Un, atkal, parādās Vilcāns, tāds īsts krievu puisis, paceltu galvu, lepns un visu varošs. Kolektīva vadītājs Pauls Tonigs veiksmīgi prata ielikt Vilcānu dejās vajadzīgajā vietā. Dejā, kur puisis dejo ar divām meitām, Vilcāns dejoja ar kolektīva garākajām meitenēm. Viņš bija lielisks dejotājs.
P.Tonigs ātri saprata, ka Jānis var mācīt arī citus. Vajadzēja tikai iegūt atbilstošu izglītību. Tāpēc Vilcāns iestājās Kultūras darbinieku tehnikumā un pabeidz to kā mācīts deju skolotājs.
Ilgus gadus skaitās kā repetitors, bet patiesībā strādā kā vadītājs. Vijas studiju pilnībā vada Vilcāns celtnieku klubā „Oktobris”
Nāk atmodas laiks, vijieši no sava kluba tiek izmesti, kolektīvs izjūk. Daļa no sastāva atrod mājas Rīgas Latviešu biedrībā, bet arī tur sastāvs izjūk, daļa kopā ar Tonigu atrod mājas Rīgas vagonu rūpnīcā, bet Vilcāns līdzi nedodas nevienam. Paiet vairāki gadi un 1999.gadā tiek svinēta P.Toniga 80 gadu jubileja. Tad, atkal tiek apzināti bijušie dejotāji, lai dotos un sveiktu vadītāju P.Tonigu viņa jubilejā ar deju. Tad arī izdodas pierunāt Vilcānu uzņemties kolektīva atjaunošanu. Sākumā meklējam mājas, līdz atrodam Rīgas Latviešu biedrību.
Jānis jau septiņdesmito gadu laikā sāka veidot savas dejas. Toreiz visi dejoja estrādes dejas. Un pamatā tās veidoja Raimonds Dzenis. Viņš arī palīdzēja un iedrošināja Vilcānu šim darbam.
Šobrīd Jāņa kontā ir 30, 40, vai, iespējams, pat vairāk dejas. Viņa dejas dejo ne tikai Vijas dejotāji, bet arī citi kolektīvi. Līdz pēdējam brīdim viņš domāja par deju un gatavojās ši pavasara atskaites koncertam.
Un kur vēl neskaitāmie deju svētki. Bija arī kā asistents virsvadītājiem, bijis arī laukuma darbinieks.
Vilcāna pamatdarbs ilgus gadus bija Restaurācijas pārvaldē, kur viņš restaurēja vecās lustras – Operas nama, kinoteātra Rīga, Latviešu biedrības, un daudzu citu namu un piļu lustras.
Vilcāna dejotāja gēnus ir mantojuši viņa dēls, meita, mazmeita. Cerams, ka arī abi mazākie mazbērni!