17. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēde, kurā kā viens no jautājumiem tika skatīts Latvijas Nacionālā kultūras centra ierosinājums par lieluzvedumu “Māras Zeme” un īpaši šim pasākumam nepieciešamajiem tērpiem, informē LPS pārstāve Jana Bunkus.

Ierosinājuma pamatā ir aicinājums pašvaldībām finansiāli atbalstīt XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku lieluzveduma “Māras Zeme” norisei iecerēto deju kolektīvu svētku tērpiem nepieciešamā auduma iegādi un tērpu šūšanu. Šobrīd vērienīgā pasākuma organizatori iecerējuši, ka audums tiks iegādāts ārvalstīs.

Sēdes laikā izskanēja vairāki būtiski jautājumi, uz kuriem šobrīd pašvaldības nav guvušas atbildes, līdz ar to nevar pieņemt lēmumu par tērpu iegādi, budžetos tam paredzot ievērojamas naudas summas.

“Būtisks jautājums ir, vai šim pasākumam ir paredzēts plāns B, proti, kas notiks tajā gadījumā, ja pašvaldības atteiksies iegādāties šo audumu un izgatavot tērpus, vai paredzēta alternatīva koncepcija? Jebšu tie kolektīvi, kuriem nebūs šo jauno īpaši veidoto tērpu, nepiedalīsies uzvedumā? Esam veikuši aprēķinus, summa nav adekvāta no tā viedokļa, ka šajos tērpos tiks nodejotas tikai dažas dejas. Ja nav šī alternatīvā plāna, mēs esam bezizejas situācijā,” skaidroja Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa.

Virkne neskaidro jautājumu saistīti, piemēram, arī ar iepirkuma procedūru, kā pārziņā tā būs – valsts vai katras pašvaldības; kāpēc audums šiem tērpiem tiks iegādāts ārvalstīs, bet ne Latvijā, tādējādi atbalstot vietējos uzņēmējus?

“Uzskatu, ka, lai realizētu šo ideju, ir jābūt arī valsts finansiālam atbalstam. Ja viena tērpa audums un šūšana kopā izmaksās vairāk nekā simt eiro, tad man ir tikai viens jautājums: kura pašvaldība to varēs atļauties?” – bija neizpratnē Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Pašvaldību vadītāji un kultūras pārstāvji komitejas sēdē vairākkārt uzsvēra, ka ideja nebūtu sastapusies ar tādu pretestību, ja runa būtu par etnogrāfisko latviešu tautastērpu iegādi.

“Nauda, ko grasāmies ieguldīt, atbalstot šo ideju, ir nodokļu maksātāju, tāpēc mēs nevaram nedomāt par to, cik ilgtspējīga un paliekoša ir šīs idejas realizēšana. Iebildumu nebūtu tik daudz, ja mums šīs lielās summas būtu jāiegulda jau esošo etnogrāfisko tautas tērpu atjaunošanā un jaunu iegādē, tas paliktu mantojumā arī nākamajām paaudzēm,” kolēģēm piekrita Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga Feldmane.

Sēdes dalībnieki vienojās, ka šis jautājums rūpīgi jāizskata LPS Domes sēdē, kā arī nepieciešama pašvaldību, Dziesmu svētku māksliniecisko padomi un Latvijas Nacionālā kultūras centra tikšanās, pretējā gadījumā pašvaldības nav gatavas pieņemt lēmumu.

Plašāk jautājumu par tērpiem diskutēs šodien LPS Domes sēdē, pauda Bunkus.