26.01.2017

No 2017.gada janvāra līdz aprīlim visā Latvijā notiek reģionālie semināri un deju kolektīvu kopmēģinājumi, kur ar deju kolektīvu vadītājiem un dejotājiem tiekas XVI Deju svētku Deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskie vadītāji un deju autori, kā arī deju apriņķu virsvadītāji.

Reģionālo semināru un kopmēģinājumu pirmajā daļā dejotāji tiek iepazīstināti ar uzveduma saturu – koncepciju, libretu, katras dejas stāstu. Otrajā daļā notiek praktisks darbs pie deju iestudēšanas un precizēšanas.

“Deju lieluzvedums ik reizi ir dejotāju, kolektīvu vadītāju, horeogrāfu un mākslinieciskās grupas kopdarbs vairāku gadu garumā. Lieluzveduma tapšanas procesā būtiski skaidrot tā ieceri, saturu un katra soļa nozīmi. Uzveduma “Māras zeme” centrā būs mūsu nācijas ceļš, līdz mūsdienām, atzīmējot valsts simtgadi. Parādīt šo stāstu ir sarežģīts un reizē nebijis uzdevums dejotājiem. Reģionālajos semināros deju nozares pārstāvjiem turpinām sniegt atbildes uz daudzajiem jautājumiem par lieluzvedumu, kas pēdējā laikā izskanējuši plašās diskusijās gan nozares iekšienē, gan publiskajā telpā,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

Seminārus rīko pašvaldības sadarbībā ar deju apriņķu virsvadītājiem un Latvijas Nacionālo kultūras centru. Sīkāka informācija par semināra norisi, vietu, deju kolektīva grupu un repertuāru ir saņemama no deju apriņķa virsvadītāja.

XVI Deju svētku Deju lieluzveduma dalībnieki izdejos stāstu par Latviju ne tikai simts gadu laikā, bet ieskatīsies vēsturē dziļāk, līdz pat 12. un 13.gadsimtam, izstāstot stāstu par mums, kas paaudzēs esam dzīvojuši savā zemē un dažādu vēsturisko notikumu griežos esam varējuši izlolot savu valsti – Latviju.

Deju lieluzvedumu iecerēts veidot kā četru daļu deju izrādi ar vienotu dramaturģiju un libretu, lieluzvedumā saglabājot deju svētkiem raksturīgās kopdejošanas tradīcijas un ornamentiku. Pirmajā daļā tiks izdejots stāsts par 12. un 13. gadsimtu ar grupas “Auļi” mūziku. Otrajā daļā tiks atklāti viduslaiki ar grupas “Iļģi” mūziku, trešajā daļā tiks veidots stāsts par jaunlatviešiem, pirmajiem Dziesmu svētkiem, 1905.gadu, strēlniekiem, Latvijas valsts dibināšanu; skanēs Raimonda Paula un Jura Kulakova mūzika. Ceturtajā, daļā Latvijas valsts simts gadus iecerēts skatīt caur latviešu skatuviskās dejas attīstību, sākot no pirmās skatuviskās dejas “Jautrais pāris” līdz pat mūsdienām, parādot septiņpadsmit dažādu autoru deju fragmentus no zelta fonda, kurā ierakstīti tādi vārdi kā Aija Baumane, Uldis Žagata, Harijs Sūna, Imants Magone u.c. Kopā uzvedumā pārstāvēti divdesmit autoru darbi. 

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017.gada līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.   

http://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/maras-zeme-seminari/b/6/