Kopsavilkums
"
Konferences sekcija notika ņemot vērā pēdējo gadu aktualitātes latviešu dejas nozarē – tautas un
skatuviskajā dejā. Konferences laiks sakrīt ar tādiem notikumiem kā tautas dejas tradīcijas
atjaunošanas 40 gadi, dejas lieluzvedumu veiksmes Latvijas simtgades svētkos, mediju interese par
speciālistu vērtējumiem tautas un skatuviskās dejas laukā, kā arī ar danču popularitātes
palielināšanos latviešu kopienās Eiropā. Konferences dalībnieku ziņojumi un diskusijas skāra visai
latviešu dejas nozarei būtiskas lietas, kuras var sagrupēt, lai iezīmētu diskutējamās un pētāmās
problēmas:
1. Dejas folkloras žanru definīciju aktualizēšana (zināmās publicētas pirms 53 gadiem H. Sūnas
izdevumā “Latviešu rotaļas un rotaļdejas”) un mūsdienu latviešu dejas atšķirīgo stilu robežu
noteikšana;
2. Tautas dejas interpretācijas problēmas skatuves priekšnesumu vajadzībām ņemot vērā, ka deju
svētkos ir samazinājies/samazināts ierasto deju formu apjoms par labu jaunām formām; Tas liek
aktualizēt un pārskatīt jaunrades un tradīcijas attiecības latviešu dejā;
3. Muzikantu saskarsmes problēmas ar horeogrāfiem, deju un folkloras kopu vadītājiem, tai skaitā
autortiesību un blakustiesību administrēšanas grūtības; Jāsecina, ka muzikantu un komponistu
sadarbība ar horeogrāfiem un deju kolektīvu vadītājiem vēl var uzrādīt jaunas problēmas, jo nav
pietiekami pētīta;
4. Sabiedrībai iesaistoties mediju rosinātās un atbalstītās diskusijās par latviešu dejas aktualitātēm,
tiek veicināta latviešu dejas nozares attīstība. Nevalstisko organizāciju, amatierkolektīvu,
interešu klubu un individuāļu aktivitāte iespējams saistīta ar pieejamiem fondiem Latvijas
simtgades sakarā, bet, vai tā saglabāsies turpmāk
Atsevišķi izceļami vairāki problēmu loki:
Latviešu skatuviskās dejas problēmu loks
Skatuviskajā jeb pēc citas versijas skatuviskajā tautas dejā ir saasinājušās problēmas, kas saistītas ar
horeogrāfu, deju kolektīvu vadītāju un dejotāju māksliniecisko kapacitāti. Jaunu profesionāļu
nepietiekamība šajā nozarē var apdraudēt nozares attīstību līdzšinējā kvalitātē un apjomā. Tagad ir
redzami jauni izaicinājumi, kas saistīti ar deju lieluzvedumu formas izplatīšanos un daļas kolektīvu
atteikšanos no tā saucamā zelta fonda deju praktizēšanas par labu tā saucamajam folkbaletam. Dejas
lieluzvedumi ir izaicinājums ne tikai horeogrāfiem un dejotājiem, bet arī iesaistīto nozaru
pārstāvjiem, par ko liecina lielais recenziju skaits un plašās diskusijas medijos un sociālajos tīklos.
Tautas dejas problēmu loks
Pieaugot interesei par tautas deju, jūtams metodisko materiālu trūkums. Aktīvākie un zinošākie
tautas dejas draugi ar zināmu valsts un privāti finansētu kultūras fondu atbalstu (projekti 88 Tautas
dejas, 100 dejas simtgadei, danču krātuve, Mārtiņa deju grāmata) mēģina palīdzēt dejotājiem,
muzikantiem un citiem interesentiem ar metodiskiem materiāliem. Līdzšinējie projekti paredzēti
gandrīz tikai divdaļīgo pāru deju materiālu apkopošanai un izplatīšanai. Ņemot vērā danču vakaru
popularitātes pieauguma tendences, trūkst materiālu citu tautas dejas žanru apgūšanai.
Danču vakaros dejo pārsvarā latviešu divdaļīgās pāru dejas jeb dančus tikai sava prieka pēc. Danču
vakaru repertuāru pēdējā laikā papildina XIX un XX gadsimtu mijas balles dejas, kas izskaidrojams
ar to, ka apmeklētājus neapmierina esošais piedāvājums. Iemesli saistīti ar dejotāju vecumposma
īpatnībām – balles dejas ir piemērotas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kamēr jaunieši izvēlas
straujākas un sparīgākas dejas, nevērtējot to izcelsmes apstākļus. Problēmas rodas tad, kad šādi
danču vakari tiek sajaukti ar citiem, kuros dejo latviešu tautas dejas, pie tam dzied tautas dziesmas,
iet rotaļas un spēles deju starplaikos.
Ārpus uzmanības līdz šim palicis tas, ka sekmīgam danču vakaram nepieciešams deju vakara
vadītājs jeb dančmeistars. Pie tam, ņemot vērā pieaugošo cittautiešu interesi par dančiem,
dančmeistaram jāmāk komunicēt arī svešvalodās, tai skaitā jāmāk iemācīt arī dejas. Latviešu tautas
dejas speciālists Ernests Spīčs sadarbojas ar latviešu tautas dejas interesentiem ārpus Latvijas,
sniedzot metodisku palīdzību vairākiem Vācijas latviešu danču vakaru rīkotājiem Berlīnē, Minhenē,
Leipcigā un Hamburgā, kā arī tautas muzikantiem un dančmeistariem Zviedrijā un Lielbritānijā.
Jauna parādība tautas dejas popularizēšana notiek arī starptautiskā mērogā un interesantas iestrādes
šai ziņā ir Eiropiādē, kur jūtams arī Latvijas dejotāju pienesums.
Tautas dejas un skatuves dejas, vai tās elementu izmantošana tirgvedības aktivitātēs strauji
palielinājās 2018. gadā. Īpaši izceļams uzņēmuma Lido projekts “Skanīgākā tautas dancotava”.
Stilistikas problēmu loks
Stilistikas problēmas eksistē gan tautas dejā, gan skatuves dejā. Abām kopīgas stilistikas problēmas
ir saistītas ar deju interpretēšanu jeb pielāgošanu noteiktai vajadzībai atkarībā no pieprasījuma
(skatuves priekšnesums, brīvdabas festivāls, lielizrāde, danču vakars u.c.).
Tautas dejas stilistika nereti tiek aizvietota ar skatuves dejas stilistiku – cilvēki, kas dejo skatuves
dejas, kad saskaras ar vajadzību dejot tautas dejas, nemaina stilu, bet interpretē tautas dejas
skatuviski arī tad, kad tas neatbilst situācijai. Latviešu tautas dejas stilistikas pētījumi ir tikai
sākuma stadijā.
Skatuves dejas stilistikas problēmas: 1) arheoloģiskā tērpa atdarinājumu izmantošana nesaskan ar
mūzikas un dejas izteiksmes līdzekļu lietojumu, 2) tautas dejas leksikas stereotipa neiederība
jaunrades dejās, 3) skatuves dejas stilistikā kompetentu, profesionāli izglītotu deju kolektīvu
vadītāju trūkums, 4) deju kolektīvi izvairās no grūtākām dejām, kuras veidojuši iepriekšējo paaudžu
baletmeistari, jo Deju svētkos šīs dejas nedejo, 5) labāko skatuvisko deju mantojuma jeb “zelta
fonda” izveides kritēriju neskaidrības.
Sekcijas vadītāji: Dr. Rita Spalva, Mg. Ernests Spīčs
Informācijai:
Konferenci rīkoja zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs sadarbībā ar Informācijas
sistēmu menedžmenta augstskolu.
Konferencē piedalījās:
pētnieki - Rita Spalva, Ernests Spīčs, Elīna Gailīte, Paula Gorobeca, kas pãrstãvēja zinãtniskas
institūcijas: Latviešu Folkloras krãtuvi, Biznesa kompetences centru, Liepãjas Universitãti,
ierēdņi: Ilmãrs Pumpurs, Zanda Mūrniece, Maruta Alpa, kas pārstāvēja KM LNKC, IZM VISC
nevalstisko organizāciju pārstāvji – Indra Filipsone, Gunta Saule, Linards Kalniņš, Valdis Putniņš,
Jevgēnijs Mickevičs no Latvijas Folkloras biedrības, Rīgas Latviešu biedrības, Eiropiãdes
Nacionãlãs komitejas, Rīgas Danču kluba, latviešu kultūras organizãcijas Minhenē,
augstskolu pārstāvji – Inga Holsta, Sandis Zučiks, Rozīte Katrīna Spīča no LU un LKA
masu mediju pārstāvji – Vita Krauja, Dita Jonīte
Nepiedalījās, bet savas domas un ierosinãjumus sūtīja Inese Lūsiņa, Lilija Lipora, Dace Circene,
Līga Hirta (Leipcigas latviešu organizācija), Dina Šreibere (Hamburgas latviešu organizācija)
Ziņojumu saraksts abstraktu iesniegšanas secībā.
✴Tradīcijas un novatorisms latviešu skatuviskajā tautas dejā, Rita Spalva (Latvija)
✴Mūzikas un dejas korelācija tradicionālajā un skatuves dejā, Ilmārs Pumpurs (Latvija)
✴Tradicionālās dejas stilistika un tās atjaunošanai nepieciešamās kompetences. Ernests Spīčs
(Latvija)
✴ Dejas svētki Dziesmu svētkos, Dita Jonīte (Latvija)
✴Tautas dejas tradīcijas saglabāšanas iespējas Eiropiādes kontekstā. Pieredzes apkopojums, Indra
Filipsone (Latvija)
✴Dejas projekti ‘’Simts danči simtgadē’’ un ‘’Danču krātuve’’, Sandis Zučiks (Latvija)
✴ 40 gadi – vai pietiekams laiks, lai atjaunotos izzūdoša tradīcija?, Ernests Spīčs (Latvija)
✴ No muzikantes par dančmeistari – jauniegūta pieredze, Rozīte Katrīna Spīča (Latvija-Vācija)
✴Par dančiem ārpus Latvijas – 18. novembrī Minhenē. Pieredzes piemērs, Linards Kalniņš(Latvija-
Vācija)
✴Profesionālās identitātes attīstība studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, Paula
Gorobeca (Latvija)
Abstraktu krājums būs pieejams papīra un digitājā formātā. ISSN 2592 - 8287