A.Spura Danci vadījis 16 gadus. Viņa smalkais, dvēseliskais horeogrāfa talants Dancim piešķīra pilnīgi jaunus vaibstus. Saglabājot tehniku, lielāka uzmanība tika pievērsta auguma un roku plastikai, kas attiecīgi atspoguļojas arī viņa jaunradē.
A.Spuras vadībā Dancis koncertējis Tartu, Tallinā, Pērnavā, Pilvā, Viļņā, Taškentā, Belgradā, Zagrebā, Maskavā, Astrahaņas apgabalā, Armēnijas PSR, Gruzijas PSR, Ukrainas PSR, Vācijas DDR, Moldāvijā, Bulgārijā, Kiprā, Somijā, Dānijā, bijis tūrisma braucienā Vidusāzijas republikās. Dancis divreiz izcīnījis 1.vietu Dziesmu un deju svētku konkursos un LPSR augstskolu pašdarbības kolektīvu skatēs, ieguvis II pakāpes laureāta nosaukumu Tautu draudzības festivāla skatē, I pakāpes laureāta nosaukumu LOSR 60.gadadienai veltītajā I mākslinieciskās pašdarbības festivālā un laureāta nosaukums Studentu teātra festivālā Taškentā. Dancis piedalījies Studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus” Ogrē, Viļņā, Rīgā un Tallinā, Lietuvas PSR Dziesmu un deju svētkos.
A. Spuras vadītajā Dancī bijuši pat 3 sastāvi, viņa vadībā nosvinētas 3 jubilejas (25., 30., 35.gadu), izveidota programma „Dancis” dejo pasaules tautu dejas un aizsākta Danča hokeja kausa tradīcija. A. Spura savas deju gaitas uzsācis Rīgas horeogrāfijas vidusskolā, jau paralēli mācībām piedalījies Operas baleta izrādēs, vēlāk kļūstot arī par štata baleta mākslinieks. A.Spura ir horeogrāfs vairāk nekā 30 dejām un deju svītām. Vairākas no tām prēmētas arī jaunrades deju konkursos: Meteņu polka, Pļāvēji, Diždancis, Es nenācu šai vietā, Siena laikā, Kursas goda dancis un Trejdeviņi tēva dēli. Viņš bijis Jēkabpils rajona deju kolektīvu, vairāku Baltijas valstu studentu Dziesmu un Deju svētku „Gaudeamus” un 8., 9.Deju svētku virsvadītājs, 12.Deju svētku Goda virsvadītājs, kā arī apbalvots kā LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.